|
|
|
|
|
|
|
| | Par laimi | | Ievietojis: aizeksinaks | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sēdēja laime uz ābeles zara kā tāda nelaimes čupiņa .Krita āboli zemē viens pēc otra, cits sapuva.
Domāja laime, ka visas iespējas saplīsa, kā stikla lauskas uz asfalta mētājās bēdas.
Vairs nebija laime, kam vēlme ir saslaucīt, aiz muguras katram ir jālasa kritušie āboli.
Tā laime pārtapa skumju pilnā piķa veidolā, bet ne vārda teica, tik skumji sēdot slaucīja asaras priekšautā.
Spried atkal ko darīt un kā savērpto kamolu attīt ,tāda laime , tādu veidoji - un pats galvenais -
pats ēdi un dzēri, bet laimi savējo nepaēdināji.
Kādu auklēji un nenosargāji , tādu aptver un piedzīvo. Jo neviens cits kā tu pats sava laimes bērna sargātājs un tēvs. (18.08.2017) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1015
Kopā:6117596
|
|
|
|