|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Par laimi | | Ievietojis: aizeksinaks |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Sēdēja laime uz ābeles zara kā tāda nelaimes čupiņa .Krita āboli zemē viens pēc otra, cits sapuva.
Domāja laime, ka visas iespējas saplīsa, kā stikla lauskas uz asfalta mētājās bēdas.
Vairs nebija laime, kam vēlme ir saslaucīt, aiz muguras katram ir jālasa kritušie āboli.
Tā laime pārtapa skumju pilnā piķa veidolā, bet ne vārda teica, tik skumji sēdot slaucīja asaras priekšautā.
Spried atkal ko darīt un kā savērpto kamolu attīt ,tāda laime , tādu veidoji - un pats galvenais -
pats ēdi un dzēri, bet laimi savējo nepaēdināji.
Kādu auklēji un nenosargāji , tādu aptver un piedzīvo. Jo neviens cits kā tu pats sava laimes bērna sargātājs un tēvs.
(18.08.2017) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
