|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Par laimi | Autors - Aizeks Inaks
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Sēdēja laime uz ābeles zara kā tāda nelaimes čupiņa .Krita āboli zemē viens pēc otra, cits sapuva.
Domāja laime, ka visas iespējas saplīsa, kā stikla lauskas uz asfalta mētājās bēdas.
Vairs nebija laime, kam vēlme ir saslaucīt, aiz muguras katram ir jālasa kritušie āboli.
Tā laime pārtapa skumju pilnā piķa veidolā, bet ne vārda teica, tik skumji sēdot slaucīja asaras priekšautā.
Spried atkal ko darīt un kā savērpto kamolu attīt ,tāda laime , tādu veidoji - un pats galvenais -
pats ēdi un dzēri, bet laimi savējo nepaēdināji.
Kādu auklēji un nenosargāji , tādu aptver un piedzīvo. Jo neviens cits kā tu pats sava laimes bērna sargātājs un tēvs.
(18.08.2017) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Sensid (viesis) (01.01.2020, 21:20)Jaņčuk, piedod manu sarkasmu. Es negribēju tā hi hi Sensid (viesis) (01.01.2020, 21:14)Bez smecera, jaunais cilvēks . Lai jau brauc no Latvijas, savādāk brūnās arī paliek mazāk, vairāk gaļas pašiem būs. Visi mēs esam izglītoti, bet vai tad to kādam vajag. Latvija ir bēdu ieleja....Sensid (viesis) (01.01.2020, 19:51)Ljunbernjaaks, raksti vēstules uz klosteri, atradīsi :D
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
