X

Feini!
Reklāma

 
LITERATŪRA
Neizdotās grāmatas
Humors un satīra
Dzeja
Īsrindes
Pasakas
Proza
Stāsti
Raksti
Neklasificēta jaunrade Valters Bergs
MĀKSLA
IZKLAIDE
INTERESANTI
Autori
Arhīvs
Feini! čats (online - )
Aktualitāšu arhīvs
Feini! iesaka apmeklēt
 
 
 
     

LITERATŪRA

skatīt visu
Autori | Kristiāna | Neizdotās grāmatas | Liktenīgais pagrieziens |
1.1 nodaļa - Uzklausi mani!
  
Ievietojis: smaiidiigaa |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija

"Deivid, es tevi ļoti lūdzu, saproti!" Viktorija lūkojās Deivida acīs, cerot, ka viņš sapratīs.
Viņš, pārliecināts, ka nespēj piedot meitenes nodevību, sacīja, ka apdomāsies, lai gan dziļi sirdī saprata, ka ir apdomājies un izdarījis izvēli.
Vēlā vakara stundā, kad mēness pie debesīm spīdēja spožāk nekā citus vakarus, Deivids sēdēja pie jūras - draugu, un sevis paša iecienītajā atpūtas vietā. Tā bija vieta jūras stāvkrastā, ko viņi paši bija atraduši un izveidojuši. Maza taciņa cauri priežu mežam veda turp, taču reti kāds svešs cilvēks tur iemaldījās. Tur bija novietots vecs dīvāns un tam pretī daži koka krēsli. Ugunskura vieta bija netālu no tiem. Vieta bija ideāla, lai vērotu saullēktus no rītiem, tāpat arī zvaigžņotās debesis naktīs.
Lūkojoties tālu jūrā, mēģinot tumsā saskatīt horizontu, viņš apdomāja notiekošo. Mīlēt kādu tik neprātīgi kā viņš bija mīlējis Viktoriju, bija grūti. Lai arī bija daudz nesaskaņu, viņa spēja likt justies kā laimīgākajam cilvēkam uz zemes.
Mammu, man tevis pietrūkst. Viņš savās domās sacīja un palūkojās spožā polārzvaigznē.
Deivids aplūko visu sev apkārt cerībā viņu ieraudzīt, samīļot, apzinoties cik ļoti viņas trūkst. Viņš iztēlojas kā viņa atnāk, apsēžas blakus un atvainojas par savu prombūtni, paņem roku un viegli to noglāsta, pasaka cik ļoti mīl. Taču attapies, viņš aplūko tukšo krēslu sev blakus, roku, kas ir viena, auksta un nu jau tiecas pēc cigaretes un vienīgais, kas viņa ausīs skan ir viļņu šalkas. Ne soļu, ne pieskārienu, ne vārdu pēc kuriem dvēsele izmisīgi sauc - nekā. Uzpūta salkans vējiņš, jūra savā valodā ierunājās skaļāk un viļņi agresīvāk triecās pret krastu.
Tā sēžot un domājot, laiks paskrēja nemanot un viņam nebija pat auksti, trīsas jau sen bija pazudušas kā nebijušas, kaut laiks stipri nomācās un palika arvien vēsāks. Vien telefona zvans bija tas, kas iztraucēja esošo mieru - jucekli galvā tas radīja lielāku. Ienākošais zvans vēstīja par atkārtotu skaidrošanos un lūgšanos piedošanas, taču Deivida prāts bija pārņemts ar citām domām. Nebija vēlmes ar kādu runāt, taču māte tomēr jebkurā gadījumā būtu bijis izņēmums. Telefonu apklusināja klusuma režīms un tas tika nomests uz blakus esošā krēsla.
Tālāk no redzesloka. Viņš nodomāja.
Turpinādams lūkoties tumšajā plašumā, kas vērās priekšā kā meža biezoknis, viņš ieklausījās viļņu šalkās, kas atgādināja, ka viņš ir turpat, kur vienmēr - labākajā vietā uz zemes. Viņš bieži nāca šurp- tad, kad vēlējās sagaidīt saullēktu vai saulrietu, tad, kad vēlējās pabūt ar zvaigznēm, tad, kad vēlējās dzirdēt jūru savās ausīs, kā arī tad, kad vēlējās pabūt viens. Nevienam šī vieta nebija tik tuvu sirdij, kā viņam.
Krietni apdomājies viņš devās mājup. Bija jau stunda pāri pusnaktij un tēvs noteikti vēl nebija iemidzis. Viņš noteikti sēž savā darbistabā, ieracies papīros līdz ausīm, acis pievērsis tikai datoram un nolamājas, kad ierauga kārtējo atdzisušo kafijas krūzi, ko pats sev pagatavojis un aizmirsis - Deivids prātoja. Laternas spilgti izgaismoja ietvi, pāris mašīnas ātri patraucās garām, neņemot vērā ātruma ierobežojumu pilsētā, daži jauniešu bariņi, sasēdušies soliņos parkā, smēķēja cigaretes un priecājās par izdevušos vakaru. Deivids gāja nodūris galvu un necentās pievērsties pacilātajai gaisotnei visapkārt. Viss, kas viņa galvā atausa bija skaistās atmiņas un smagā šķiršanās.
Klusi un piesardzīgi atvēris mājas durvis, viņš ielavījās iekšpusē. Priekštelpā redzējis, ka tēva darbistabā deg gaisma, Deivids klusi iegāja savā istabā cerēdams, ka tēvs neienāks, taču pa mazu durvju spraudziņu viņš tomēr pārbaudīja vai nācējs ir Deivids.
"Kā iet? Vai nesolījies būt ātrāk?" tēvs jautāja.
Deivids vien pamāja ar galvu tā gan atvainodamies par nokavēšanos, gan vēlēdams labunakti. Kopš mātes vairs nebija, abu attiecības nebija tādas, kādām jābūt tēva un dēla attiecībām. Viņi dzīvoja kā paziņas, kas reizēm viens ar otru aprunājas par aizritējušo dienu un Deivids nesaprata, kurš no viņiem abiem ir vainīgs pie tā, ka tā ir noticis.
Viņš lūkojās uz telefonu aptuveni pusstundu mēģinādams izdomāt, kā maigāk meitenei pasacīt, ka viņš nevēlas turpināt attiecības. Viņš lūkojās uz visām četrām sienām istabā, izstiepies pa visu gultu un veidoja savā galvā teikumu pēc teikuma, kuri viens pēc otra izklausījās ar vien stūrgalvīgāk, kas liecināja, ka viņa smadzenes pārvēršas putrā.
"Klausos," Viktorija atbildēja tikko, kad klausulē bija sācis saukt, viņa šo zvanu bija gaidījusi visu vakaru.
"Man tev kas jāsaka," viņš sacīja un nopūtās.
Saruna bija īsa. Deivids bija izbrīnīts, ka meitene neturpināja lūgšanos, ko nepārtraukti bija darījusi visu nedēļu, bet gan saprotoši reaģēja uz viņa lēmumu. Viktorija, otrpus klausulei valdīdama asaras, novēlēja viņam veiksmi turpmāk un atvadījās.
Smagi nopūties, viņš gultā apgriezās uz vēdera un, dusmas valdīdams, ieķērās segas pārvalkā ar abām rokām no visa spēka. Viss, kas bija vajadzīgs, bija miegs.
(01.09.2017)
  
Prozas, stāstu, rakstu u.c. novērtējums. Kopvērtējums - 8
Balso arī Tu!
Gramatika, sintakse - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 8)
Izteiksmes līdzekļi - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 8)
Doma, saturs - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 8)
- balsot ar vērtējumu zem 4 vai ar 10 var tikai, ierakstot "viedoklī" pamatojumu.
Tavs viedoklis:
Niks:*
Tēma:
Komentārs *
Lūdzu ievadiet kodu *
Noteikumi komentējot
 
 

DISKUSIJAS

skatīt visu
Jaunrades čats
bez smecera (20.11.2017, 14:27)okLjurbenjaaks (viesis) (20.11.2017, 13:01)baigi ilgi jāgaida. ja basīte brauks, tad es arī. tu vēl atgādini to datumu! ka neaizmirstam. :Dbez smecera (18.11.2017, 17:53)Vēlos uzaicināt FEINI un līdzjutēju saimi uz savas dzejoļu grāmatas "Laika zvans" atvēršanu š.g. 9. decembrī 15.00, Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 17A kafejnīcā/grāmatnīcā "SPIIKIIZI".
 
 

IZKLAIDE

skatīt visu
SmS pantiņi
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
Interesanti video
Staipeklis
 
 
Zīmējumi

MONSTRS
 
 

INTERESANTI

skatīt visu
Dienasgrāmatas
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
 
 
Vieta reklāmai:
 
 
Šodien: 233 Kopā:4550607

 
 
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Par Feini! | Atsauksmes | Redakcija | Iesūtīšanas un lietošanas noteikumi | Pateicības | Reklāma | Palīdzi portālam! | FAQ | Ziņot par kļūdu
Portāls daudzpusīgam, ideālam cilvēkam. No nopietnības līdz humoram.
Feini! neatbild par iesūtīto darbu un informācijas autentiskumu un avotiem. Aizliegts izmantot informāciju komerciālos nolūkos © 2001-2007 Feini!. All rights reserved.
webdesign by odot | code by valcha
load time 0.0 sec