|
|
 |
|
|
|
|
| | Stūrgalvība (20 rindiņas) | | Ievietojis: Aleksandrs Leicers | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Spļaut dramatisku vienkāršību
Mēs vienmēr mācējām.
Cinisms ar atbildību
Ir nāve pārmaiņām.
Es biju kritiķis bez diploma,
Kam vairāk par sevi bail no tevis.
Tu biji mana žūrija,
Kura baidās balsojumu celt.
Kaut kad mēs mīlējām viens otru,
Bet katrs savā laikā.
Es tik labi tēlot protu,
Ka tu tici priekam manā smaidā.
Bet pateiktie vārdi nesāp,
Tie māca nepiesieties.
Atmiņas procesu stresā
Sāp tikai nepateiktie.
Nevar izbeigties bezgalība
Un nevar izbeigties laiks.
Nevar izbeigties stūrgalvība
Un nevar izbeigties atskaņas. (02.09.2017) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1444
Kopā:6632607
|
|
|
|