|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nebeidzamais sākums | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā bērnība, kā cerība, kā vasara,
Reiz aizies viss, un izgaisīs mūžībā.
Bet tavi vārdi sadegs līdz ar rudens lapām,
Kādā sirmā rožu dārzā,
Kas vēl dzīvo atmiņā.
Kur šķietami apstājies laiks,
Kad ziedlapiņu samts vēl maigs,
Kad mūsu mīlas skūpstiem trūka skaits.
Un katrs vēja glāsts,
Kā neizdzīvots stāsts,
Deva spārnus, pretī nolemtībai laisties.
Kā bērnība, kā cerība, kā vasara,
Reiz aizies viss, un paliks vien asara.
Kas meklēs ceļu pāri izrievotam vaigam,
Lai, kā jaunas dzīves sākums,
Kristu zemes atvarā.
Tad atkal jau pelēkais rīts,
Uzziedēs rožu ugunīs,
Un spārni mums aiz pleciem nezudīs.
Kaut laika upe plūst,
Te atkal abus mūs
Vieno sākums, kas caur mūžiem nevar beigties.
(31.12.2017) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
