|
|
|
|
|
|
|
| | Rozā briļļu nav! | | Ievietojis: Rebbeka | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Savs laiks tam ir pagājis,
Viņa vēl aizvien sarkst,
Redzot viņu,
Dzirdot to saldo balsi.
Viņai nav pat atrunu,
Sarkst, jo vēl aizvien iemīlas,
Ik dienu no jauna un citādāk.
Mulst viņa priekšā,
Viņš viņu aplido,
Rozā briļļu nav!
Ir dzīve un krāsas īstās
Tāpat kā mīlestība - īstā. (16.01.2018) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1435
Kopā:6038179
|
|
|
|