|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vilšanās | | Ievietojis: AndrisC | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Uz brīdi līksme sirdī un cerībā tu tvīksti
Mīļš lūpu pieskāriens uz vaiga gulstas mīksti
Tā laime ir ko gaidu vai visu savu mūžu
Manās dzīves kārtīs vēl slēpjas pāris dūžu
Kā saulē sniegs tu izkūsti saldos kaisles staros
Saprāts reibst un iztvaiko mīļvārdiņos garos
Bet vienu dienu attopies tu esi ticis vilts
Mīlu norok asaras, brūk rozēm kaisīts tilts
Tu jūties dubļos iespiests - kāds ticību tev zadzis
Smagums krūtīs krājas līdz pārplīst beidzot vadzis
Un skumjas tevi vada šai pasauls’ drūmā stūrī
Sirds vientulībā mokās kā putns tukšā būrī (19.01.2018) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|