|
|
|
|
|
|
|
| | Pusnakts putenis (24 rindiņas) | | Ievietojis: Aleksandrs Leicers | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu pat nevari iedomāties
To, cik ļoti man nāk miegs
Bet es stāvu pie tavām durvīm,
Man virsū krīt pusnakts puteņa sniegs.
Es neskatos uz saviem pirkstiem,
Jo tie liekas, kā kalti no ledus.
Un tā kā ledus ir caurspīdīgs
Nekā redzama tumsā nemaz nebūs.
Tu atver durvis vien dažus centimetrus,
Aukstais vējš tev sapūš matus.
Tu smaidi, saki, ka neesmu normāls,
Ka pusnaktī stāvu tev blakus.
Tu zini, ka aiz divām ciešām šallēm
Manas sausās lūpas par siltumu cīnās.
Tu tās skūpsti un sildi ar savām.
Atmiņa, ko neviens neiznīcinās.
Es atkal klausījos mūsu dziesmas,
Pirms šovakar paspēju aizmigt.
Sola salu un sniegu, un kārtīgu ziemu.
Un man atkal gribas tevi satikt.
Tie, kam rūgta sirds šī ir sveša joma.
Sak, kā viens smaids var nevarēt apnikt?
Aizmiegot tu esi mana pēdējā doma
Un mans pats pirmais sapnis. (27.01.2018) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1782
Kopā:6119854
|
|
|
|