|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pusnakts putenis (24 rindiņas) | | Ievietojis: Aleksandrs Leicers |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu pat nevari iedomāties
To, cik ļoti man nāk miegs
Bet es stāvu pie tavām durvīm,
Man virsū krīt pusnakts puteņa sniegs.
Es neskatos uz saviem pirkstiem,
Jo tie liekas, kā kalti no ledus.
Un tā kā ledus ir caurspīdīgs
Nekā redzama tumsā nemaz nebūs.
Tu atver durvis vien dažus centimetrus,
Aukstais vējš tev sapūš matus.
Tu smaidi, saki, ka neesmu normāls,
Ka pusnaktī stāvu tev blakus.
Tu zini, ka aiz divām ciešām šallēm
Manas sausās lūpas par siltumu cīnās.
Tu tās skūpsti un sildi ar savām.
Atmiņa, ko neviens neiznīcinās.
Es atkal klausījos mūsu dziesmas,
Pirms šovakar paspēju aizmigt.
Sola salu un sniegu, un kārtīgu ziemu.
Un man atkal gribas tevi satikt.
Tie, kam rūgta sirds šī ir sveša joma.
Sak, kā viens smaids var nevarēt apnikt?
Aizmiegot tu esi mana pēdējā doma
Un mans pats pirmais sapnis.
(27.01.2018) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2432
Kopā:6563765
|
| |
| |
|
Autori
