|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pusnakts putenis (24 rindiņas) | Autors - Aleksandrs Leicers
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu pat nevari iedomāties
To, cik ļoti man nāk miegs
Bet es stāvu pie tavām durvīm,
Man virsū krīt pusnakts puteņa sniegs.
Es neskatos uz saviem pirkstiem,
Jo tie liekas, kā kalti no ledus.
Un tā kā ledus ir caurspīdīgs
Nekā redzama tumsā nemaz nebūs.
Tu atver durvis vien dažus centimetrus,
Aukstais vējš tev sapūš matus.
Tu smaidi, saki, ka neesmu normāls,
Ka pusnaktī stāvu tev blakus.
Tu zini, ka aiz divām ciešām šallēm
Manas sausās lūpas par siltumu cīnās.
Tu tās skūpsti un sildi ar savām.
Atmiņa, ko neviens neiznīcinās.
Es atkal klausījos mūsu dziesmas,
Pirms šovakar paspēju aizmigt.
Sola salu un sniegu, un kārtīgu ziemu.
Un man atkal gribas tevi satikt.
Tie, kam rūgta sirds šī ir sveša joma.
Sak, kā viens smaids var nevarēt apnikt?
Aizmiegot tu esi mana pēdējā doma
Un mans pats pirmais sapnis.
(27.01.2018) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2425
Kopā:7655622
|
| |
| |
|
Autori
