|
|
|
|
|
|
|
| | Nogrieznis | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vecajam ķirurgam Nogrieznim patika griezt. Kaut līks no gadu nastas, ar skalpeli sirmais vīrs darbojās veikli – rūdītais raksturs un precizitāte nepievīla.
Kādu vakaru, pārnākot mājās, skatiens apstājās pie ūdens peļķes. No caurules tecēja ūdens, appludinādams visu iedzīvi. Neko nedomādams Nogrieznis apsēdās uz kāpnēm, kas veda uz otro stāvu. Ieslīdzis transā viņš uzsāka dialogu ar gariem.
“Blīve…Mmmmmm… Atkārtoju. Blīve!” Nogrieznis murmināja vien pašam zināmas frāzes, līdz pēkšņi tika arī sadzirdēts. Pa stāvajām kāpnēm, tumsas ieskauta, lejup kāpa/slīdēja/laidās kāda būtne. Izstarodama savādi zilganu mirgojumu, būtne lika Nogrieznim atskatīties.
“Kāpēc tik muļķīgi smaidi? Vai tad acu tev nav pierē? Pēc stundas mana laicīgā miesa noslīks, ja neko nedarīsi. Ar ūdeni pildīta zemūdene, tas ir…māja paliks tikai kārtējais gaisā slīkušais krāms,” viņš runāja un spēji aprāvās, pieķerdams sevi nekontrolējamā logorejas lēkmē.
Ļoti paredzami, bet tai pat laikā vajadzīgi rīkojās parādība, ko sirmgalvim patika dēvēt par Blīvi.
“Sieviešu vidū nav daudz santehniķu – jau tamdēļ tev būtu mani jāslavē,” viņa teica un uzlika plaukstu uz ķirurga pleca.
“Kurš gan cits… Nē, nē, nepārtrauc mani – tā nebija politiskā reklāma! Kurš gan cits, kā Blīve spēj saprast santehnikas un medicīnas kopsakaru. Un tu to, draudziņ, filtrē…” viņa nomierinošā balsī iesāka.
“Tāpēc es tevi saucu. Tu, cerams, zini savu uzdevumu,” vecais nerimās.
“Kopā mēs varam visu! Ņem skalpeli un rīkojies!” būtne uzstāja.
Ārsts uz karstām pēdām paklausīja, un tālākais vairs nelikās sarežģīti – ar spirtu tika dezinficēta iegriezuma vieta un asmens. Arī iekšķīgi ieņemts, alkohols drīz sāka palīdzēt atbrīvoties no sāpēm. Daktera nekļūdīgā roka veica iegriezumu nabas apvidū. Tagad bija laiks pieslēgties Blīvei, un turpmāko sirmgalvis vairs nemanīja – viņš gluži vienkārši pār sevi nevaldīja, jo zilganais santehniķes gars, izmantodams izgriezto šķirbu, iekļuva viņā.
Kā jūs domājat, kas notiek tad, ja medicīnas zināšanas veiksmīgi apvienojas ar santehnikas arodu? Notiek cilvēka vispusīga izglītošanās. Kāpēc gan cilvēkam būtu jāpārzina tikai kaut kāda šaura specializācija? Paskatieties uz medicīnu. Paskatieties uz santehniku. Gan ārsts, gan santehniķis būtībā dara vienu darbu – rūpējas par asinsriti. Ja mediķa pārvaldībā ir subjekti, tad santehniķa ziņā – objekti. Lūk, ko es vēlos pateikt. Tagad atgriezīsimies pie brīnumainās iemiesošanās…
Klaudzieni, krakšķi un “mājas asinsrites” atdzīvinošā dvaša bija ārsta/santehniķes hibrīda šā brīža stihija. Neviens darbarīks netika taupīts un žēlots. Radījums vienkārši plosījās azartiskā laimē, bet brīnums slēpjas vien tajā faktā, ka netika pieļautas kļūdas – pat ne mazākā. Drīz Nogrieznim būtu jāpamostas no šāda transa, taču apziņā valdīja pilnīgs klusums. Tad arvien pieaugošā murdoņā sāka skanēt ārpasaules balss. Nogrieznis satrūkās. Kaut kur tālu garām dārdēja vilciena sastāvs. Sirmgalvis atģidās nekur citur, kā uz privātmājas lieveņa, stāvot ar atslēgu saišķi vienā un zilganpelēku runci otrā rokā.
“Ak, tu, vella dzīvnieks! Tad tagad nebūsi Princis, bet gan Blīve! Un tas nekas, ka tev ir pauti,” večuks čāpstināja un spēra pirmo soli. Lieki teikt, ka ūdensvads nebija aiztikts, turklāt visas mantas, sausas un neskartas, atradās pa vietām. (26.07.2018) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2256
Kopā:6329037
|
|
|
|