|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Proza nav kā dzīve | Autors - Artūrs
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Proza nav kā dzīve
Prozu var uzrakstīt un nodzēst
Vai izmest miskastē
To neviens neizlasīs
Neviens neatcerēsies
Neviens neizjutīs
Un neietekmēsies
Proza nav kā dzīve
Dzīvē neko neizdzēst
Te viss ir pa īstam
Arī proza ir pa īstam
Bet dzīvē pateiktais
Un dzīvē darītais
Nav izmetams
Nav nodzēšams
Tas atstāj pēdas
Citos.
Pēdas var sāpēt
Var patikt
Kā gan es to gribētu izdzēst
Jau kuro reizi savā dzīvē
Izdzēst, aizmirst un smaidīt
Bet vai tad kas mainītos?
Nē. Viss paliktu pa vecam
Un nāktos vēlreiz un vēlreiz dzēst
Kā gan es ieraudzīšu savu ceļu
Ja ne caur izaicinājumiem, sāpēm,
Priekiem, kuri paliek atmiņā
Kā mācība
Kā liecība
Lai atcerētos un nedarītu tā vēlreiz
Es gribu mainīties
Bet vai būs kādreiz tā, ka dzīvi negribēsies izdzēst?
(27.07.2018) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
CM_Mike (11.06.2019, 19:08)Lasu, skatos, Mirdza Kempe labus dzejolus raksta!Ljurbenjaaks (viesis) (02.06.2019, 22:29)Par arpu te jau sen viss bija skaidrs, bet gribētos zināt, kur basīte palikusi? Vot, viņas dzejoļi pa nopietnam lasītāju iespārdīja. :)Ješka (viesis) (29.05.2019, 09:20)Lieliski! Tieši tādu atbildi gaidīju. :))) :D
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
