|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Proza nav kā dzīve | Autors - Artūrs
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Proza nav kā dzīve
Prozu var uzrakstīt un nodzēst
Vai izmest miskastē
To neviens neizlasīs
Neviens neatcerēsies
Neviens neizjutīs
Un neietekmēsies
Proza nav kā dzīve
Dzīvē neko neizdzēst
Te viss ir pa īstam
Arī proza ir pa īstam
Bet dzīvē pateiktais
Un dzīvē darītais
Nav izmetams
Nav nodzēšams
Tas atstāj pēdas
Citos.
Pēdas var sāpēt
Var patikt
Kā gan es to gribētu izdzēst
Jau kuro reizi savā dzīvē
Izdzēst, aizmirst un smaidīt
Bet vai tad kas mainītos?
Nē. Viss paliktu pa vecam
Un nāktos vēlreiz un vēlreiz dzēst
Kā gan es ieraudzīšu savu ceļu
Ja ne caur izaicinājumiem, sāpēm,
Priekiem, kuri paliek atmiņā
Kā mācība
Kā liecība
Lai atcerētos un nedarītu tā vēlreiz
Es gribu mainīties
Bet vai būs kādreiz tā, ka dzīvi negribēsies izdzēst?
(27.07.2018) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (22.06.2020, 14:27)arpa kārtējo gaudu dzejoli "putni...putni" uzskrāpējusi. :DLjurbenjaaks (viesis) (12.05.2020, 20:38)Toč, var pārņirgties! :)))Ješka (viesis) (06.05.2020, 09:29)Diskusija par nopietnu tēmu, bet šodien prāts nenesās to padziļināt ar savām gudrībām. Pārsmējos. :))) :))) :)))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
