|
|
|
|
|
|
|
| | Proza nav kā dzīve | Autors - Artūrs
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Proza nav kā dzīve
Prozu var uzrakstīt un nodzēst
Vai izmest miskastē
To neviens neizlasīs
Neviens neatcerēsies
Neviens neizjutīs
Un neietekmēsies
Proza nav kā dzīve
Dzīvē neko neizdzēst
Te viss ir pa īstam
Arī proza ir pa īstam
Bet dzīvē pateiktais
Un dzīvē darītais
Nav izmetams
Nav nodzēšams
Tas atstāj pēdas
Citos.
Pēdas var sāpēt
Var patikt
Kā gan es to gribētu izdzēst
Jau kuro reizi savā dzīvē
Izdzēst, aizmirst un smaidīt
Bet vai tad kas mainītos?
Nē. Viss paliktu pa vecam
Un nāktos vēlreiz un vēlreiz dzēst
Kā gan es ieraudzīšu savu ceļu
Ja ne caur izaicinājumiem, sāpēm,
Priekiem, kuri paliek atmiņā
Kā mācība
Kā liecība
Lai atcerētos un nedarītu tā vēlreiz
Es gribu mainīties
Bet vai būs kādreiz tā, ka dzīvi negribēsies izdzēst?
(27.07.2018) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1399
Kopā:6411590
|
|
|
|