|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Līdz nāve mūs šķirs- 1.nodaļa. Olīvija | Ievietojis: MelnaEna |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
nosaukums vēl ir procesā, pagaidām sauksim šo darbu par " līdz nāve mūs šķirs", šim stāstam ir vairāki varianti, cenšos atrast visinteresantāko, tāpēc lūgšu jūs izteikt savu viedokli. Vai jūs vēlētos lasīt tālāk?
ALEKSS
Pirmdiena, 29. augusts.
Ir 6.00, noskan modinātājs, pastiepis roku, cenšos aizsniegt telefonu, kas stāv uz ozolkoka nakstsgaldiņa. Paņēmis rokās telefonu, izslēdzu modinātāja signālu un pārbaudu e-pastu. Jaunu vēstuļu nav. Izkāpju no gultas un eju uz vannas istabu, pat necenšos saklāt gultu. Ironiski, mēs ar Līvu bieži par to strīdējāmies, es uzstāju, ka gultai jābūt saklātai, bet viņa vienmēr atteica, ka nav jēgas to darīt, jo vakarā tāpat tajā gulēsim. Šobrīd manu prātu nodarbināja daudz svarīgākas lietas par gultas klāšanu. Varbūt arī Līvas prātā bija pavisam kas cits? Pusaizmidzis iesoļoju vannas istabā. Auksta duša ir tieši tas, kas man šobrīd ir vajadzīgs. Šodien man ir tikšanās ar izmeklētāju Deividu Holinsu. Viņš man vakar zvanīja, sacīdams, ka mums esot jārunā, bet tā neesot telefona saruna. Ko viņš ar to domāja? Es ceru, ka tās nav sliktas ziņas. Nē, tās noteikti nav sliktas ziņas. Iznācis no vannas istabas, eju uz virtuvi, lai pagatavotu kafiju. Melnu, bez cukura, tieši tādu, kāda man garšo. Līva vienmēr jautāja, kā es varu ko tādu dzert. Viņai garšoja kafija ar pienu un ļoti daudz cukura, vismaz trīs karotes. Pagājuši jau pieci mēneši, bet, šķiet, ka tūlīt atvērsies durvis un pa tām ienāks Līva. Viss šajā dzīvoklī atgādina viņu. Tagad te izskatās pilnīgi citādāk, bet es atceros kā bija pirmstam. Uz viesitabas galda vienmēr stāvēja svaigi ziedi, peonijas vai puķuzirņi. Katrā istabā bija aromātiskās sveces, kuras es tik ļoti nevarēju ciest, bet tagad man tās pietrūkst. Stāvu ar kafijas krūzi rokās un skatos ārā pa logu, līst lietus. Paņemu lietussargu, aizslēdzu dzīvokļa durvis un dodos uz policijas iecirkni. Ierodos policijas iecirknī, tur mani jau gaida izmeklētājs Holinss. Man rodas sajūta, ka saruna būs ļoti nopietna. Mēs apsēžamies pie galda, Holinss ielej glāzē ūdeni un padod to man. - Man jums ir sliktas ziņas. Moreca kungs, ir pagājuši jau pieci mēneši, kopš jūsu sievas Olīvijas pazušanas. Diemžēl lieta tiks slēgta, es vairs nevaru jums palīdzēt. – Holinss teica. - Nē, noteikti ir jābūt kam tādam, ko jūs vēl varat darīt. Holinsa kungs, jums ir man jāpalīdz man viņu atrast, - es turpināju, - jūs nedrīkstat padoties. - Kādēļ esat tik pārliecināts, ka Olīvija vēl ir dzīva? Pieci mēneši ir ilgs laiks...- Viņš piecēlās kajās. - Vai jums ir sieva Holinsa kungs? Holinss sastinga. - Vai jūs nedarītu visu iespējamo, lai viņu atrastu? - Jums taisnība, ja ir kaut niecīgākā iespēja atrast jūsu sievu, tad mums tas ir jādara. Holinss padevās. Es nopūtos, uz mirkli, šķita, ka cerība atrast Līvu ir zudusi. Pat, ja Holinss atteiksies izmeklēt viņas pazušanu, es nepadošos, es pats viņu atradīšu. Es zinu, ka Līva ir dzīva, es vienkārši zinu...
Ceturtdiena, 1.septembris.
Pulkstens ir 8.30 no rīta, esmu vilcienā, ceļā uz Braitonu. Mugurā man ir tas pats brūnais svīteris, kas vakar. Pēdējo reizi dušā biju pirms trim dienām. Man bija daudz svarīgākas lietas par ko domāt. Es prātā atgriežos tajā dienā, kad Līva pazuda, cenšos atcerēties katru detaļu, bet kaut ko es vienmēr palaižu garām. Man ir sajūta, ka tas ir kas ļoti svarīgs... Šodien es atkal tikšos ar izmeklētāju, man gan, šķita, mazliet savādi, ka viņš vēlējās tikties kafejnīcā. Parasti mēs tikāmies policijas iecirknī. Uz mirkli aizveru acis, negulētās naktis liek sevi manīt. Pamodos, kad noskanēja lokomatīves svilpiens. Paķēru savu brūno ādas portfeli un izkāpu no vilciena. Izvilku no bikšu kabatas lapiņu, uz kuras bija norādīta kafejnīcas adrese. Pēc desmit minūtēm jau biju pie kafejnīcas durvīm, es iegāju iekšā, tur pie loga sēdēja Holinss. - Piedodiet par jautājumu, bet kāpēc mēs tiekamies tieši šeit, nevis policijas iecirknī?- Es vaicāju. - Es ilgi domāju par to, ko jūs man teicāt...Jūs teicāt, ka noteikti ir kas tāds, ko mēs vēl varētu darīt, lai atrastu Olīviju. Man ienāca prātā doma, varbūt ir jāmeklē atbildes viņas pagātnē. Jānoskaidro kādas bija Olīvijas attiecības ar ģimeni, draugiem. Tas ir iemesls, kāpēc mēs esam šeit, Moreca kungs. Redziet, kad mēs pārmeklējām jūsu dzīvokli, uz naktsgaldiņa stāvēja fotogrāfija, precīzāk tajā bija redzama Braitonas pludmale. – Holinss sacīja. - - Jā, patiesībā fotogrāfija bija Līvai ļoti svarīga. Viņa vienmēr teica, ka Braitona ir vislabākā vieta pasaulē. - Tieši to es vēlos noskaidrot. Kāpēc tieši Braitona? Vai sieva jums kādreiz teica, kāpēc tā ir viņas mīļākā vieta?- Holinss vaicāja. - Mēs daudz nerunājām par viņas pagātni...Līva nevēlējās stāstīt un es viņai arī nekad nejautāju. Zinu tikai to, ka Braitona bija vieta, kur viņa jutās laimīga. Mēs vienmēr runājātm, cik jauki būtu nopirkt māju pie jūras. - Moreca kungs, man, šķiet, mums ir jānoskaidro Olīvijas pagātne. Tas noteikti ir saistīts ar viņas pazušanu. Varbūt ir kāds ģimenes loceklis vai tuvs draugs, ar kuru es varētu runāt, kāds kurš pazina Olīviju pirms jūs iepazināties?- Holinss jautāja. - Jā, protams, Līvas labākā draudzene Ambera. Viņas iepazinās jau vidusskolā. Līva un Ambera bija ļoti tuvas, ja vēlaties noskaidrot par manas sievas pagātni, tad Ambera ir vienīgā, kura var jums palīdzēt. Redziet, Līvai nebija tuvas attiecības ar ģimeni. Es nezinu, kas notika, bet viņa nekad nevēlējās par to runāt...
(04.09.2018) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
