|
|
|
|
|
|
|
| | Bet nebūs vairs... | | Ievietojis: bariss | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ir dzīves ceļš mums neskaidrs un savs
no bērnības līdz sirmam vecumam,
bet sākas tas no mājas pavarda,
kā upe sākumu rod avotā.
No tā mēs bieži projām dodamies,
lai rastu patvērumu svešumā,
bet zināms, pats par sevi saprotams -
mūs vienmēr gaidīs sākums, tēva nams.
Kā pazudušais dēls, reiz gurušais,
tu meklē glābiņu pie tēva krūts,
un gatavs pats par svētceļnieku kļūt,
lai dzimto lieveni zem kājām just.
Bet nostaļģijas slāpes remdējis,
no rīta atkal projām dodies tu,
lai tiktu ierauts dzīves virpulī,
nav spēka, kas šo loku pārrautu.
Bet virpulis jau ir lai grieztos tas,
un saelpojies debess zilgmi tu,
reiz atkal steigsies mājup atgriezties,
bet nebūs vairs, kas tevi gaidītu... (22.12.2018) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1665
Kopā:6121834
|
|
|
|