|
|
|
|
|
|
|
| | Pēdējais lūgums | | Ievietojis: Atello | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pēdējais lūgums
Aug bērzs pie kapa kluss
Tam līdzās stāvu es, man skatiens mulss
Vējš maigi kailos zarus glāsta
Un bērzs tam ļaujas, lapas bārsta
Birst lapas kapam virsū gausas
Man nodreb zods, acis vēl sausas
Kad satveru sveci, lai iedegtu to
Sauss ir zods, bet acis jau asaro
Tad klusām es saku - piedodiet man
Zinu, par vēlu šis lūgums skan. (06.01.2019) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2204
Kopā:6108536
|
|
|
|