|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Akmeņainais ceļš | Autors - Jānis Bariss
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Tik grūts šis akmeņainais ceļš,
uz kura bieži paklupt nākas.
No rīta aizrautīgs tu ej,
bet vakarā pat aizmigt mokas.
No pieres sviedrus noslaukot,
tu rokas maini atpūšoties,
bet acis miglas mākoņos
cer mērķi saskatīt, kurp dodies.
Tas likteņakmens ko tu vel
tik smags, kā tavas dzīves likstas.
Nav viegli augšup dabūt to,
bet nedrīkst apstāties ne mirkli.
Tā augstiene ir jāsasniedz,
kaut reizēm gribas atskatīties.
Bet neatgriezties pagātnē...,
jo augšā viss no jauna sāksies. (10.01.2019) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3619
Kopā:7339210
|
| |
| |
|