|
|
 |
|
|
|
|
| | Vienatnes grēdas | Autors - Rolands Kipurs
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dvēsele mīļā, piedod man
Esmu vainīgs - man smadzenēs skan
Biju es vientuļš, lemts palikt man tādam
Vēlējos es, tik blakus būt kādam
Ķermeni mīļais, es saprotu tevi,
Tu vēlējies mīlēt, un dāvināt sevi
Man nav par ko piedot, mums vienādas bēdas,
Jo žņaudz arī mani, šīs vienatnes grēdas. (11.01.2019) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2128
Kopā:6853206
|
|
|
|