|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vienatnes grēdas | Autors - Rolands Kipurs
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dvēsele mīļā, piedod man
Esmu vainīgs - man smadzenēs skan
Biju es vientuļš, lemts palikt man tādam
Vēlējos es, tik blakus būt kādam
Ķermeni mīļais, es saprotu tevi,
Tu vēlējies mīlēt, un dāvināt sevi
Man nav par ko piedot, mums vienādas bēdas,
Jo žņaudz arī mani, šīs vienatnes grēdas.
(11.01.2019) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 6056
Kopā:7407355
|
| |
| |
|
Autori
