|
|
 |
|
|
|
|
| | Vienatnes grēdas | Autors - Rolands Kipurs
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dvēsele mīļā, piedod man
Esmu vainīgs - man smadzenēs skan
Biju es vientuļš, lemts palikt man tādam
Vēlējos es, tik blakus būt kādam
Ķermeni mīļais, es saprotu tevi,
Tu vēlējies mīlēt, un dāvināt sevi
Man nav par ko piedot, mums vienādas bēdas,
Jo žņaudz arī mani, šīs vienatnes grēdas. (11.01.2019) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1235
Kopā:6668107
|
|
|
|