|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Apmaiņa (16 rindiņas) | | Ievietojis: Aleksandrs Leicers |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dzestra gaisma klūp caur apvārsni,
Un viņa vēju pārliecina,
Lai tas nepūš mākoņus rietumos,
Kur tā debesis aizdedzina.
Man saruna ieķeras matos
Un tur galvassāpes iepin.
Tā čum, taču tādēļ nav jāceļas,
Tā čukstus manī klusi iemin.
Vientulība – nu jā…
Laikam atbilstoši gan.
Visiem citiem un citreiz visiem,
Bet šovakar visvairāk – man.
Iet saruna, saulriets un laiks,
Vij daļu no skumīga stāsta.
Kaut no maniem sapītiem matiem
Iznāktu drusciņa mākslas.
(04.06.2019) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
