|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Apmaiņa (16 rindiņas) | | Ievietojis: Aleksandrs Leicers |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dzestra gaisma klūp caur apvārsni,
Un viņa vēju pārliecina,
Lai tas nepūš mākoņus rietumos,
Kur tā debesis aizdedzina.
Man saruna ieķeras matos
Un tur galvassāpes iepin.
Tā čum, taču tādēļ nav jāceļas,
Tā čukstus manī klusi iemin.
Vientulība – nu jā…
Laikam atbilstoši gan.
Visiem citiem un citreiz visiem,
Bet šovakar visvairāk – man.
Iet saruna, saulriets un laiks,
Vij daļu no skumīga stāsta.
Kaut no maniem sapītiem matiem
Iznāktu drusciņa mākslas.
(04.06.2019) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
CM_Mike (11.06.2019, 19:08)Lasu, skatos, Mirdza Kempe labus dzejolus raksta!Ljurbenjaaks (viesis) (02.06.2019, 22:29)Par arpu te jau sen viss bija skaidrs, bet gribētos zināt, kur basīte palikusi? Vot, viņas dzejoļi pa nopietnam lasītāju iespārdīja. :)Ješka (viesis) (29.05.2019, 09:20)Lieliski! Tieši tādu atbildi gaidīju. :))) :D
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
