|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Laika kapsula | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad nokavējis visu,
Tu veries debesīs,
Uz brīdi tomēr ceri,
Ka nokavēts nav viss.
Pie tevis vecas skumjas
Un gaitas ciemojas.
Zem sapņu baltā sniega
Kā augi ziemojas.
No bagātības tādas
Tu ēd, un pilns tavs galds,
Kaut zini to, ka velti –
Vien pelējums te balts.
Tu esi sens un gudrs,
Kam skaidra debess tiek,
Bet kādai šķautnei tevis
Tur mūžam jāpaliek.
Jo tūkstošgades mija
Ir iekapsulēts rīts.
Nedz atbrīvots, nedz gūstīts –
Kā aste stiepjams līdz.
Un tā nu tu to jūti –
Laiks pēkšņi mainījies,
Kad nokavējis visu,
Tu dzīvot apņemies.
(02.07.2019) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
