|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Neprotu izlikties | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Neprotu izlikties, negribu smaidīt,
Nemāku spēlēt šo absurdo dzīvi.
Pasaules uzspiestai kārtībai spļauju
Tad, kad ar dvēseli esam mēs divi.
Rīt atkal kairinās maņas un mocīs
Tevi, kas šovakar pārtop par pašu.
Nekustīgs, vērtējošs pūlis dzīs naglu
Krūtīs, kur spārni ver apvārsni plašu.
Savējie transā kā lupatu lelles
Kratās un pazūd – ne bēdās, bet priekos.
Ai, cik tu vajadzīgs, vērtīgs šai ellei –
Katrs tai derīgs. Vairs neskaitām liekos.
Meli un dimanta dzīvie griež dzirnas,
Samaļot prātus tiem normāliem dažiem,
Kuros deg ugunī mīla kā stirna,
Komfortā notrulinātajiem nažiem.
(24.09.2019) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Sensid (viesis) (01.01.2020, 21:20)Jaņčuk, piedod manu sarkasmu. Es negribēju tā hi hi Sensid (viesis) (01.01.2020, 21:14)Bez smecera, jaunais cilvēks . Lai jau brauc no Latvijas, savādāk brūnās arī paliek mazāk, vairāk gaļas pašiem būs. Visi mēs esam izglītoti, bet vai tad to kādam vajag. Latvija ir bēdu ieleja....Sensid (viesis) (01.01.2020, 19:51)Ljunbernjaaks, raksti vēstules uz klosteri, atradīsi :D
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
