|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Raudāt | Autors - Rebeka
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Un man gribas raudāt,
Dienu no dienas.
Tikai naktīs es patveros,
Miegā, kad tas atcerējies par mani.
Asaras, lielas un mazas,
Bet galvenokārt sāļas
Un sāpīgas bez gala.
Ja asaras zudušas, tad tas ir kamols,
Smacējošs kamols kaklā
Tik pat sāpīgs un tik pat smags,
Kā asaras, kas slīd lejup pār vaigiem.
(29.09.2019) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (06.12.2019, 15:18)Kurš te ir dumjš un vientiesīgs? Atzīstieties, bļin! :DPuszābaks (viesis) (06.12.2019, 14:36)Ir cilvēku kategorija, jo īpaši latviešu sabiedrībā, kam "nolikt" otru latvieti sagādā patiesu kaifu. Ja šis otrs redz tālāk un plašāk nekā vidusmēra nekompetentais letiņš, uzreiz pretīgais...Sensid (viesis) (03.12.2019, 19:50)Ha ha, filozofs, ne tikai dzejnieks. Pats tad arī atbildi uz tiem jautājumiem, kurus uzdevi.
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
