|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tad vēl (32 rindiņas) | Autors - Aleksandrs Leicers
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es nolauzu zobu,
Graužot nagus,
Un nu sarunām pietrūkst žestu.
Kad pārsimts vārdu pārmīts, tad klikš:
Un zobrats pārkrīt.
Piecsimt – klikš – un sāpīgi,
Kā vārdi jāņem prātīgi.
Aukstu vēlmi pēc kā plika
Trankvilizē popmūzika.
Tūkstotis – klikš – un trāpīgi
Atsauc padomju sāpīti.
Kafijas krūzei ar balzama smaku
Klepojot izkrīt mati.
Miljons? Klikš – un pistolē
Sviras un zobrati tikšķ.
Vai brekešu stalažas zini?
Tās pat acu baltumus izbalina.
Es nolauzu nagus,
Skrāpējot griestus,
Aiz kuriem debesis dega.
Pusnakts nav gana,
Jo kāda daļa
No manis grib debesis sev.
Vai miljonā no sarunām
Būs galā nevērtīga?
Ne tev.
Re, zobrats pārkrīt.
Un simts vārdu pārmīts.
Klikš – un jānolauž zobu,
Tā līdz piecsimt, kā mācīts.
Bet, ja vēlies debesis sev,
Tad vēl. (26.05.2020) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2829
Kopā:7362372
|
| |
| |
|