|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Divi Spoki | | Ievietojis: Henrijs.Silis |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tās pašas lūpas sarkanās,
tās pašas acis zilās.
Tas pats baltais krekls,
Vēl pāris tetovējumi,
Bet tā neesi tu, un tas neesmu es.
Mēs neesam tādi,
kādi bijām agrāk.
Mēs esam tikai divi spoki,
kas stāv mūsu vietā.
Ledusskapja gaisma šo telpu izmazgā baltu,
Mēness dejo pār tavu labo pusi,
Tas bija viss,
kas mums agrāk bija vajadzīgs.
Stāstam tos pašus stāstus,
kurus reiz jau stāstījām,
jo mēs nesakām to,
ko patiesībā domājam.
Mēs neesam tādi,
kādi bijām agrāk.
Mēs esam tikai divi spoki,
kas stāv mūsu vietā.
(20.09.2020) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (23.07.2020, 09:42)lasi tik ilgi, kamēr tev pielēks! :)))Ješka (viesis) (21.07.2020, 18:04)Vasara, 2020. Mākoņi zeltītām galotnēm.... (arpa)
----------------------------------------------------------------------
------------------------------------
Ko tad īsti gribēji paust tautai...Ljurbenjaaks (viesis) (22.06.2020, 14:27)arpa kārtējo gaudu dzejoli "putni...putni" uzskrāpējusi. :D
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
