|
|
 |
|
|
|
|
| | Divi Spoki | | Ievietojis: Henrijs.Silis | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tās pašas lūpas sarkanās,
tās pašas acis zilās.
Tas pats baltais krekls,
Vēl pāris tetovējumi,
Bet tā neesi tu, un tas neesmu es.
Mēs neesam tādi,
kādi bijām agrāk.
Mēs esam tikai divi spoki,
kas stāv mūsu vietā.
Ledusskapja gaisma šo telpu izmazgā baltu,
Mēness dejo pār tavu labo pusi,
Tas bija viss,
kas mums agrāk bija vajadzīgs.
Stāstam tos pašus stāstus,
kurus reiz jau stāstījām,
jo mēs nesakām to,
ko patiesībā domājam.
Mēs neesam tādi,
kādi bijām agrāk.
Mēs esam tikai divi spoki,
kas stāv mūsu vietā. (20.09.2020) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
bez smecera (14.01.2021, 14:43)Jaunais gads uz priekšu brien, rakstnieciņi līdzi lien - tupus, rāpus, tempā gausā; rūpes, bēdas dzer no kausa. Izkaisīti malu malās, kopā nenāk, šķeļas, dalās. Produktivitātes nav. Tēmu...Ješka (viesis) (04.01.2021, 10:07)Sveiciens visiem rakstošajiem un viņu kritiķiem Jaunajā gadā. Vairāk iedvesmu !!! :(((( :)))Ješka (viesis) (15.11.2020, 15:20)Kas pielēks? Kur pielēks? Vai Tev blusas lēkā pa grīdu? :))) :))) :D
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|