|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Divi Spoki | Autors - Henrijs Eduards Sīlis
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tās pašas lūpas sarkanās,
tās pašas acis zilās.
Tas pats baltais krekls,
Vēl pāris tetovējumi,
Bet tā neesi tu, un tas neesmu es.
Mēs neesam tādi,
kādi bijām agrāk.
Mēs esam tikai divi spoki,
kas stāv mūsu vietā.
Ledusskapja gaisma šo telpu izmazgā baltu,
Mēness dejo pār tavu labo pusi,
Tas bija viss,
kas mums agrāk bija vajadzīgs.
Stāstam tos pašus stāstus,
kurus reiz jau stāstījām,
jo mēs nesakām to,
ko patiesībā domājam.
Mēs neesam tādi,
kādi bijām agrāk.
Mēs esam tikai divi spoki,
kas stāv mūsu vietā.
(20.09.2020) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
