|
|
|
|
|
|
|
| | rudens, 2020 | Autors - arpa
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad atnāk septembris un vasara jau galā,
No rītiem bērzos auksta saule spīd.
Tad vieglas skumjas pārņem manu sirdi,
Pa logu vērojot, kā rudens lapas krīt.
Tik viegli virpuļos tās vēju drēgnās dejās
Līdz zemi pielijušo zelta paklājs segs
Un ugunskuru oglēs kartupeļus cepsim
Un pirmās salnās atkal mārtiņrozes degs.
Jau gaisma vēlāk aust, jau agrāk tumst
Un lietus katru dienu arvien smagāks līst.
Drīz atkal oktobris, būs jāliek ziemas logi,
Pirms salti vēji saltās ielās klīst.
Krīt rudens lapas, krīt kā katru gadu.
Kā katru gadu - skaisti, bezcerīgi, klusi.
Tā atnāk viss, tā notiek viss, tā aiziet -
Kā jaunība, kas nupat bijusi, jau aizgājusi. (30.09.2020) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1301
Kopā:6115757
|
|
|
|