|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kāda saruna ar tītaru | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vecs joku dzejolis bez rupjībām un divdomībām. Tikai par kāri muzicēt un vienu dumju putnu... ar asu knābi... un slepkavas instingtu...
Pie tītara ar cītaru,
Ar cītaru es gāju,
Bet prāts man skumjš,
Jo tītars dumjš –
Tas nezin stīgu spēli,
Bet bubina un dižojas,
Un krata sārto bārdu.
“Ak, teici, jel! Ak saki man
Kaut vienu gudru vārdu!”
“Lai lakstīgalas, cīruļi
Un ļaudis loka mēli.
Ar knābi knakš,
Ar spārniem plakš –
Lūk, tāda mana spēle!”
(29.12.2020) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
