|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kāda saruna ar tītaru | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vecs joku dzejolis bez rupjībām un divdomībām. Tikai par kāri muzicēt un vienu dumju putnu... ar asu knābi... un slepkavas instingtu...
Pie tītara ar cītaru,
Ar cītaru es gāju,
Bet prāts man skumjš,
Jo tītars dumjš –
Tas nezin stīgu spēli,
Bet bubina un dižojas,
Un krata sārto bārdu.
“Ak, teici, jel! Ak saki man
Kaut vienu gudru vārdu!”
“Lai lakstīgalas, cīruļi
Un ļaudis loka mēli.
Ar knābi knakš,
Ar spārniem plakš –
Lūk, tāda mana spēle!”
(29.12.2020) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
