|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dievišķā simfonija | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad pretdabiski pārsātināts viss,
Līkst zemas, smagas svina debesis.
Šķiet, sāpes vīterojamas vēl zaros,
Bet kamdēļ dziedāt vairs, ja labi baro?
Un biedru nav, un arī gaitu nav –
Briest izmisums mums dalīts katram savs,
Bet pretspēks stiprs klusēšanā audzis –
No dzeloņdrātu sienām paliks kaudzes.
Kam neskan smiekli vēl? Sirds kaut ko gaida?
Pēc patvēruma lūdzas, mīļa smaida?
Skats tālo dienu apcerē sens stieg,
Un vējos doma dreb un sniegos snieg.
Uz lielo uguni ik liesma stīdz.
Tai nenodzist un degt mums jāpalīdz.
Ik nots rod skaņu divējību vijā,
Līdz pārtop dižā dievu simfonijā!
(30.12.2020) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1750
Kopā:6413515
|
| |
| |
|
Autori
