|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kūstot liesmā | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Maksimāli nopietns dzejolis minimāli plašā pantmērā.
Stars manī stīdz –
Neviens pat nepamana.
Ne liesmo līdz’,
Ne psihbrigādei zvana.
Es ātri jau
No stara kūstu liesmā.
Nē, balsu nav,
Kas izteiktu to dziesmā.
Nav ekrāna
Starp mani un šo baismu.
No tāluma
Vai varam radīt gaismu?
Jo saule vien
Bez bailēm sevi dala,
Pie krusta sien –
Nav tīrām sāpēm gala.
Kad labo dzēš,
Skar sērgas, maldi, mokas,
Kā ogli vējš,
Grib pieskāriens rast rokas.
(16.03.2021) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1706
Kopā:6119778
|
| |
| |
|
Autori
