|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Uz stūra | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Asarām aizlijis skats ap 2002. gadu uz Matīsa/Brīvības krustojuma Rīgā.
Es apstājos līdzi tam laikam.
Viņš stāv vēl uz stūra un klusē.
Mēs stāvam pie sarkanās gaismas,
Un pāriet ir bail otrā pusē.
Viņš nesaka vārdus man drošus,
Lai atgūtu es savu dūšu.
Viņš vienkārši stāv tur un klusē,
Un domājams, maita, uz mūžu.
Pat maskas kļūst aktieriem vecas,
Un, protams, ka kodols ir zūdošs.
Mēs stāvam pie sarkanās gaismas,
Un esmu es vēl arvien jūtošs.
Tam izdevies nostopēt kadrus
Šai filmā, ko saucu par dzīvi.
Viņš nejautā, vai es to gribu –
Ka paliekam mūžam mēs divi.
Un kaut kur zem murgainiem torņiem
Laiks klusi grauž jaunību manu.
Viņš zina, ka pievarēt vajag
Tos ļaudis, kas spēj būt par zvanu.
Es atlaižu krampjainās rokas
Un neturos vairāk pie laika,
Vienalga cik īsta un tieša
Vai saldkaislē mīļa un maiga.
Lai likteņa lāsts ļaunais izkūp
Ar visiem, kas paliek uz vietas.
Laiks radīts nav stāvēt uz stūra,
Bet tam, lai tu celtos un ietu!
(06.05.2021) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
