|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Uz stūra | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Asarām aizlijis skats ap 2002. gadu uz Matīsa/Brīvības krustojuma Rīgā.
Es apstājos līdzi tam laikam.
Viņš stāv vēl uz stūra un klusē.
Mēs stāvam pie sarkanās gaismas,
Un pāriet ir bail otrā pusē.
Viņš nesaka vārdus man drošus,
Lai atgūtu es savu dūšu.
Viņš vienkārši stāv tur un klusē,
Un domājams, maita, uz mūžu.
Pat maskas kļūst aktieriem vecas,
Un, protams, ka kodols ir zūdošs.
Mēs stāvam pie sarkanās gaismas,
Un esmu es vēl arvien jūtošs.
Tam izdevies nostopēt kadrus
Šai filmā, ko saucu par dzīvi.
Viņš nejautā, vai es to gribu –
Ka paliekam mūžam mēs divi.
Un kaut kur zem murgainiem torņiem
Laiks klusi grauž jaunību manu.
Viņš zina, ka pievarēt vajag
Tos ļaudis, kas spēj būt par zvanu.
Es atlaižu krampjainās rokas
Un neturos vairāk pie laika,
Vienalga cik īsta un tieša
Vai saldkaislē mīļa un maiga.
Lai likteņa lāsts ļaunais izkūp
Ar visiem, kas paliek uz vietas.
Laiks radīts nav stāvēt uz stūra,
Bet tam, lai tu celtos un ietu!
(06.05.2021) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3899
Kopā:7368832
|
| |
| |
|
Autori
