|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Uz stūra | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Asarām aizlijis skats ap 2002. gadu uz Matīsa/Brīvības krustojuma Rīgā.
Es apstājos līdzi tam laikam.
Viņš stāv vēl uz stūra un klusē.
Mēs stāvam pie sarkanās gaismas,
Un pāriet ir bail otrā pusē.
Viņš nesaka vārdus man drošus,
Lai atgūtu es savu dūšu.
Viņš vienkārši stāv tur un klusē,
Un domājams, maita, uz mūžu.
Pat maskas kļūst aktieriem vecas,
Un, protams, ka kodols ir zūdošs.
Mēs stāvam pie sarkanās gaismas,
Un esmu es vēl arvien jūtošs.
Tam izdevies nostopēt kadrus
Šai filmā, ko saucu par dzīvi.
Viņš nejautā, vai es to gribu –
Ka paliekam mūžam mēs divi.
Un kaut kur zem murgainiem torņiem
Laiks klusi grauž jaunību manu.
Viņš zina, ka pievarēt vajag
Tos ļaudis, kas spēj būt par zvanu.
Es atlaižu krampjainās rokas
Un neturos vairāk pie laika,
Vienalga cik īsta un tieša
Vai saldkaislē mīļa un maiga.
Lai likteņa lāsts ļaunais izkūp
Ar visiem, kas paliek uz vietas.
Laiks radīts nav stāvēt uz stūra,
Bet tam, lai tu celtos un ietu!
(06.05.2021) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1227
Kopā:7559847
|
| |
| |
|
Autori
