|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nesasalt | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ja nesasalt būtu man vara,
Es uzlaistos ozola zarā
Un slavētu dzīvi šo vienu
Kā dārgumu svētu ik dienu,
Bet sastindzis esmu tai starā,
Kas paskrēja visiem jums garām
Tai mirklī, kas mūžīga baisma.
Ir nemaņa ceļš mans un gaisma.
Zied laiks, pulsē mūmijā bālā –
Dzen stingušo sirdi bars tālāk.
Par zvaigzni, kas debesu auskars,
Tai palikt, lai sabirtu lauskās.
Ir skumjas man vienīgie lauri,
Kaut neraud vairs sistēmas pauri.
Pie zara draugs atpakaļ pakar
To putnu, kas dziedāja vakar.
Ja nesasalt būtu man vara,
Es uzlaistos ozola zarā
Un slavētu dzīvi šo vienu
Kā dārgumu svētu ik dienu.
(12.01.2022) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1242
Kopā:6119314
|
| |
| |
|
Autori
