|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mesijas ceļš | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņš iet pa ceļu svilpodams
Un skatās debesīs.
Tam aizmiršanos nevajag,
Jo dzīve “nebesī”.
Viņš svētīts top kā mesija,
Kā garā pupa garš.
No apsēstībām brīvs tā gars
Un bailēm, ka būs karš.
Tam nepieskaras slepkavas,
Kas troņus neatstāj.
Viņš, zemes grēkus izpirkdams,
Pa smalkām sfērām jāj.
Viņš katrā pažobelē mīt
Un katrā dzērājā.
Tā miesu nevar apgānīt,
Jo šķīstīta ir tā.
Viņš vienlaikus ir devies prom
Un visu laiku klāt –
No tā, kas sīks un iznīcīgs
Pie tevis, Latve, māt!
(08.02.2022) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
bez smecera+ (viesis) (19.08.2022, 15:41)Ķirmji nu mēs dzejas sijām, aizmirstajām melodijām. Reiz mēs tikumīgi bijām, stāvējām pret perversijām. Gars ir maize sirdīm trijām; paši cepam, paši rijam! :Dbez smecera (23.07.2022, 20:42)Publiski atvainojos viesim zem nika Gejs kopš dzimšanas. Nevienu negribēju aizskart ar surogātveida dzejoli, ko rakstīju no sirds, bet iznāk, ka tiešām esmu uzrakstījis baigo mēslu. Kad nāk...UK-rainis (viesis) (13.04.2022, 17:16)Spēku un izturību Ukrainai. Ar slavu vien tālu netikt. :D
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
