|
|
 |
|
|
|
|
| | Mesijas ceļš | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņš iet pa ceļu svilpodams
Un skatās debesīs.
Tam aizmiršanos nevajag,
Jo dzīve “nebesī”.
Viņš svētīts top kā mesija,
Kā garā pupa garš.
No apsēstībām brīvs tā gars
Un bailēm, ka būs karš.
Tam nepieskaras slepkavas,
Kas troņus neatstāj.
Viņš, zemes grēkus izpirkdams,
Pa smalkām sfērām jāj.
Viņš katrā pažobelē mīt
Un katrā dzērājā.
Tā miesu nevar apgānīt,
Jo šķīstīta ir tā.
Viņš vienlaikus ir devies prom
Un visu laiku klāt –
No tā, kas sīks un iznīcīgs
Pie tevis, Latve, māt! (08.02.2022) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|