|
|
 |
|
|
|
|
| | Pirms ausmas | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Visklusāk ir, kad tumsa aizver spārnus –
Tāds klusums baiss, pirms rītausmas kas nāk.
Kad mirkļi asiņainiem nažiem griezās,
Tu nezināji, ka būs savādāk.
Un tikpat nepieredzēta nāks gaisma,
Kā baltums neskarams un uzvarošs.
Tad mirkļus zelta otām varavīksnē
Un dzīvē gleznotājs drīz iecels drošs.
Jo nebija nekas no visa zudis –
Tas šķitums vien un greizu acu māns.
Tu esi soļa tālumā līdz saulei,
Ko dzelmes atbrīvos un okeāns.
Ar pirmreizības pumpuriem plauks laime,
Kaut visu mūžību tai pasargāt.
Tam vārdu daudz. Par savējo ņem vienu
Un slavē Augstāko, kurš stāv tev klāt. (17.02.2022) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
UK-rainis (viesis) (13.04.2022, 17:16)Spēku un izturību Ukrainai. Ar slavu vien tālu netikt. :DLjurbenjaaks (viesis) (11.03.2022, 18:37)Slava Ukrainai!bez smecera (19.01.2022, 19:50)Veco laiku dzejnieki tādi smalkāki un izvērstāki bija, inteliģence nāca no laukiem un bija daudzskaitlīgāka nekā tagad. Iespējams, arī aktīvāka. Dzīves sūruma izpratne "Atraitnes dēlā",...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|