|
|
|
|
|
|
|
| | Pirmslevitācijas dzejolītis | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Raudot asinis mēs šodien smejamies...
Ir uzvārdi tiem zīmīgi, kaut arī
Līdz galam viņi taču nav kā mēs –
Kad kodolvilnī beigsies “slāvu” kariņš,
Tad visas tautas kopā levitēs.
Un nebūs vairs, kas dalīs māņu šķirās,
Jo Kunga ģīmī radīti tak mēs –
Ne slepkavās, ne varoņos, kas mira.
Ne vegānos, ne gejos, lesbietēs.
Vai ātri dzist vai šausmās noskatīties,
Kā trakie postā zemeslodi dzīs,
Bet var jau būt – karš jokā pārvērtīsies,
Jo normālie vēl lietas izmainīs… (04.03.2022) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2004
Kopā:6059834
|
|
|
|