|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Āfrikas džungļu iemītnieks | Autors - venija
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
krāju, krāju, krāju, krāju. Monētas vienu pēc otras ieslidinu keramikas cūciņā ar dīvaino caurumu uz muguras. Kāpēc vispār uz muguras? Bērnībā gāju kūtī pie cūkām un centos atrast to svītru- domāju, ka tad vairs nebūs jākrāj...
naivi.
Neatradu caurumu, tāpēc turpināju mest...
Nu, jau viensantīmnieki jaucas ar kapeikām. To starpā norisinās strīds, kuri laiki tad bija labāki... man ir trīs kredītkartes un nauda Šveices bankā, un es turpinu slidināt monētas dīvainajā radībā. Nu, jau pat vairs neesmu pārliecināta, ka tā ir cūka. Var būt drīzāk kāds Āfrikas džungļu iemītnieks....
Vairs neatceros, kad sāku... ,kad man uzdāvināja šo brīnumlietiņu?
Konduktore man šodien tramvajā no lata astoņdesmit santīmus izdeva 5 un 2 santīmu monētās. Džungļu iemītniekam atkala būs ko ēst... diez kāda ir sajūta, kad tev vēderā ir daudz metāla aplīšu, daudz smagu lietu, daudz naudas? Hmm, varbūt smagi...
Kāpēc cilvēki veido krājkasītes? Neviens taču tāpat tur nesakrāj miljonus!!! Man jau bija grūti sakrāt piecīti jaunai lellei... varbūt tās ir radītas nervu pārbaudīšanai? Cik ilgi tu izturēsi, cik ilgi nepārsitīsi?
Nu, es atceros- tā bija mana piektā dzimšanas diena un mamma teica, ja kādreiz sasitīsi cūciņu, zini, ka tai sāpēs. Es to tā arī neesmu pārsitusi...
Tur varētu būt ap divdesmit latiem? Grūti jau pacelt, makten smaga... varbūt nopirkt sev jaunas kurpes? Varbūt aiziet samaksāt ievilkušos telefona rēķinu? Vilinājums liels... Nē, bērnības atmiņas ir jāsargā...
Nakts. Uz virtuves galda stāv nenosakāmas izcelsmes radījums, kurš ir pārēdies naudu...
Rīts. Nervi netur. Neesmu vairs maza, zinu, ka cūkai(lai šoreiz tā ir cūka) nesāpēs. Pie velna, visu to krāšanu, pie velna bērnības sapņus. Virtuves grīda ir gana laba, lai pret to triektu to nobarojušos cūku. Nu, cik var? Cik var raut sevī iekšā manus sapņus? Cik, nu cik? Cik daudz var uzkrāt naudu viena keramikas figūra?
TIK...
kapeikas, santīmi, salocītas lapiņas, putekļi, drupačas- tas viss izbirst uz virtuves grīdas. Lauskas, kājas, šņukurs, acis, daļa no astes, tas viss, kas paliek pāri no tā ēdelīgā briesmoņa. Bet, pag, kur ir tā mute, kur tas sasodītais caurums mugurā? Nav? Kā nav?
Konduktore man šodien tramvajā no lata astoņdesmit santīmus izdeva 5 un 2 santīmu monētās. Kur lai tās lieku?
(09.03.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
