|
|
 |
|
|
|
|
| | Tālu no sevis | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es pieķeros tumšajām ēnām,
Kas manī dod barību ļaunam.
Lai atrastu atkal to labo,
Man ieraudzīt ļaudis pa jaunam.
Un katrreiz caur savādu prizmu
Plūst miljoniem saulstaru īstu,
Ka dvēsele tiecas jūs mīlēt,
Ne zust bojā ejot, lai nīstu.
Laiks palātās nekust kā līķis,
Kaut normāli, gars ja ir mainīgs.
Brauc dvēseļu dakteri auzās,
Un “slimais” pie tā pats ir vainīgs.
No malas es veros uz ēnām,
Starp kurām zib kaut kas no tevis.
Mēs izklīstam nāvīgās smeldzēs
Un tālu, tik tālu no sevis. (09.05.2022) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|