|
|
|
|
|
|
|
| | Dūmu grīstes | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Izņēmuma kārtā nolēmu padalīties ar jaunāko dzejoli. Visus pēdējo mēnešu darbus neizplatu internetā - ar tiem iepazīstinu tikai pašus tuvākos. :)
No rudens lapu kaudzēm dūmu grīstes
Kā allaž kūpot skumji dzied.
Lai cik mēs nešķirami šeit un īsti,
Mums dūmiem līdzi jāaiziet.
Ir vārtus atvēruši skarbie vēji,
Sirds smaržu varā, pulss un gaiss.
Un raudam mēs, ka uzplaukt nepaspēja
Kāds trūdēšanai nolemtais.
Vēl mirkli pakavēties, neslēpt skatu,
Ko radniecīgu mīlai just,
Kad vēji sliekšņa priekšā sajauc matus,
Un piedzimšanas gaidās zust,
Jo avotam, kas ceļā plūst un mainās,
Stāv blakus nemirstīgais Gars –
Tas Gars, ko tauta ierakstīja dainās
Kā rītu apskauj novakars.
Lai smagums piekaļ zemei tumšos prātus,
Un dvēseles māc akmens, dzelzs.
Es neteiktu jums to, ja nezinātu:
Kāds atkal dūmu grīstes cels! (24.10.2023) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1265
Kopā:6133855
|
|
|
|