|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tikai lietus | | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es neredzu izeju citu,
Ir jāmirst man, bet dzīvība sveša-
Tā nepieder man, bet citam.
Tam kokam, kas mežmalā aug
Līdz rudenī jākļūst tam plikam.
Tam akmenim uzartā laukā,
Kam jātop no ķērpjiem drīz sirmam.
Kāds pieskaras manam vaigam!
Es pamostos slapjš kā cēlies no murga.
Tavas acis noraugās manī,
Tās izbailēs brīnās.
Man izlaužas smaids, tik sapnis tas,
Kam lemts bijis gaist.
Tu pieglaud man vaigu,
Un asara taisās no vaiga tev krist.
Krīt viena, tad otra – tu raudi no sirds!
Krīt lietus lāses man uz sejas,
Es pamostos lietū, zem ozola lapotnes sirmās.
Tik iemidzis biju...
Šeit nav tavu acu un asaru valgu...
Tā lēnām no sejas izgaist mans smaids,
Tik lietus vien tumsā dzird – atskan dobjš vaids.
(10.03.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2446
Kopā:7203158
|
| |
| |
|
Autori
