|
|
|
|
|
|
|
| | Paceltais sapnis | Autors - Dita
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es pacēlu sapni no ielas,
nosaucu par savējo.
Ienesu sevī, sargāju –
tas sapnis bij’ mans.
Devos gulēt un pamodos
ar sapni savējo.
Gāju uz mērķi kopā ar sapni,
ar sapni, ko atradu.
Mērķi sasniedzu,
sapni piepildīju.
Tikai tad sapratu,
ka sapnis bij’ paņemts no ielas
Un nebija manējais. (13.03.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2134
Kopā:6059964
|
|
|
|