|
|
|
|
|
|
|
| | Par tevi | Autors - ivi
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņa nesaprata pati sevi.
To varēja noteikt no spoguļa,
kurā viņa skatījās.
Savādāk jau viņu nevarēja lasīt.
Viņa it visa bija sevī.
Tās reizes, kad runāja,
teiktais bija par maz,
bet spogulis nemeloja, tas teica daudz.
Apsārtušas acis arī nevar melot.
Tā mana vaina? Gribi, lai aizeju?
Vienaldzība mani vairs neuztrauc, tas nav,
bet tas īgnums mani beidz nost.
Nav kas saulē atvēsina, viņa arī nezina
vai nesaka? Nez, pat spogulis klusē.
Arvien vairāk es esmu viens.
Arvien vairāk par mani tikai spogulis stāsta. (29.03.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2042
Kopā:6122211
|
|
|
|