|
|
|
|
|
|
|
| | Reālija* | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mākoņiem cauri dur kauli,
Zemi ir klājuši prauli,
Asinīm nožūstot zeme
Saplaisā sarkani melna.
Izmisis skatiens glūn tālē,
Meklējot dzīvību peklē,
Piedod, šeit viss jau ir beidzies,
Kāds jau ir ņēmis un steidzies.
Kādam nāk neviļus raudiens,
Saprotams - nebūs vairs saulriets,
Cilvēks ir virsroku ņēmis,
Savējo būtību sējis.
Debesis noraugās skumji -
Cik cilvēki tomēr ir dumji.
Tik klajumi, tuksneši, vētras
Nav pametuši šo zemi.
01.02.02
*Reālija - patiess nākotnes notikums (rakstn.) (17.11.2004) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1167
Kopā:6136564
|
|
|
|