|
|
|
|
|
|
|
| | Acis | | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kā uz muļķi – acis pilnas neizpratnes,
Vai tāds idiots var būt, vai arī ne.
Acis skumjas, meklē manī saprātu, tā dvesmas,
Saulriets nestāv klāt šim brīdim, nobālē.
Būsim, mīļā, tagad nešpetni, kā velni,
Vēlāk tas mūs sargās, tas mūs glābs –
Elles liesmas mums vairs nekodīs ne nieka,
Pratīsim tās veikli slapināt.
Tavas acis - līdumi, kur govis ganās,
Esmu gans, kas tavās acīs dzīvot grib,
Tavās lūpās cukurgaiļi klaigā,
Mani, saldummīli aicināt tik zin’.
04.04.2005 (04.04.2005) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|