|
|
|
|
|
|
|
| | Debesīs bez izmaiņām | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Skaistums, ai kā nenozīmē tas neko
Un cik gadiem jāpaiet lai saprastu reiz to.
Tuvība ir patiesība, nākas atzīt, jā,
Tikai daudzi negrib piekrist tam nu it nekā.
Izskats veldzē,izskats baudu dod,
Bet vai spēj uz ilgu pietauvot?
Nespējā un rokas noplātot
Nezinu vai vēlos vēl kaut ko.
Un te nu es...
Sēžot uz mākoņa skumīgi,
Pašķiru debesis, vērīgi
Lūkojos atrast ko vērtīgu,
Tā gribas iemīlēt, zvērīgi.
Dodu es asaras vēlīgas
Rūgtajai zemei, kas nebijās
Parādīt patiesās vērtības
Nemetot āķus, bez mānības.
Jā, kaut kas mums neļauj būt patiesiem -
Tā grābjam pēc konfekšu papīriem,
Bet tikai vēl vienu mēs aizmirstam -
Būs kādreiz tās saturs ar jāiztin.
05.03.02 (17.11.2004) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1131
Kopā:6154422
|
|
|
|