|
|
 |
|
|
|
|
| | Miegainā dzeja | | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Miegā pazaudētas velna asaras-
man tās tik ļoti vajag,
es tiecos pēc vasaras,
ar kuru spēlēties naivi.
Pamostos un uz pasaules vairs neaizmigt,
jo tādas pasaules nemaz nav,
dziļi,dziļi stigt
līdz ceļiem elles ūdeņos.
Zemeņpienā mana būtība mazgājas,
tai tīrai tik un tā nepalikt,
man nav un nebūs īstas mājas,
jo esmu tikai dzeja. (08.04.2005) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|