|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Bez patības | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Man draudzene uguns un draugs man kā ūdens,
Es laimīgs par to, ka tie mani vēl tur -
Un viens mani silda, bet otrs kā veldzē -
Tā saprotu, cilvēki ir šur un tur.
Ir divi man tādi un abi tik dārgi,
Un abi tik dažādi - kopā nekādi.
Bet tas jau nekas, priekš tam man ir acis,
Lai mirdzētu priekā un sirds dotu jūtas.
Kad kopā tik jautri, tu apzinies to, ka
Nekur nebūs šauri, var visur kā jokā;
Skrien domas ti muļķīgas, tas ir O.K.,
Tās abiem ir kopīgas, acis mums smej.
Kad vienam ir skumji, tad sapratīs cits,
Būs vieta, kur atklāties, nepārpratīs.
Un atnākot ciemos ar skumīgu zīmi,
Tas sapratīs tevi vai uzlabos ģīmi!
BEZ DRAUGA ŠĪ DZĪVE IR NEPILNĪGA,
AR DRAUGU TĀ BAUDU DOD.
TIK SKUMJI, KA DAŽI TIK PAZAUDĒJOT,
SAPROT, KO PATĪBA ZOG.
25.03.02
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
