|
|
|
|
|
|
|
| | Domāts – darīts | | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Šo cilvēku ļoti man izjokot gribas.
Es viņu mīlu, to izrādīt gribas.
Kā lai šo lietu tam zināmu daru.
Protams tad, ja ar viņu jokus daru.
Cepuri atņemt es viņam varu,
Protams to es tūliņ ar daru.
Neskrien viņš pakaļ. Nepieteic karu.
Nenāk viņš cepuri atņemt ar varu.
Neizdodas ar viņu šis lietas,
Jālūko sākt no citas vietas.
Slepus paņemšu viņa maku.
Tas nu gan darīs to dusmās traku.
Nē, nu tas gan nevar būt!?
Vai šis cilvēks vispār ko jūt?
Neatradis somā tas savu maku,
Uz mājām meklē tuvāko taku.
Pa tumsu un krūmiem meklē māju pusi,
Kaut gan tik ērti ir autobusi.
Nesanāk joki! Būs jājoko skarbāk!
Kā lai viņa labvēlību panāk?
Pasaukšu draugu. Kad brauks viņš ar moci,
Pāri ceļam mes divatā nostiepsim trosi.
Tad nu gan būs lieli joki,
Gaisā ar moci, kad tiks apmesti loki.
Domāts – darīts. Bet sanāca traki.
Cilvēks ar moci sasitās smagi.
Tagad viņš vairākas dienas ir komā.
Tāpēc pirms joko, par sekām domā.
11.11.2004. 17.43 (14.04.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1361
Kopā:6117942
|
|
|
|