|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kad sāpēs un ciešanās sarāvies kliedzu | | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dievs, vai tikai tad Tu mani dzirdi,
Kad sāpēs un ciešanās sarāvies kliedzu?
Dievs, kādēļ plosi manu sāpošo sirdi?
Ko Tu no manis gaidi, ko gribi?
Grūti man izprast tavu prātu.
Vai Tu mani mācīt vai sāpināt gribi?
Paļaujos, uzticos, paklausībā eju!
Visu ko saprotu, to es tev dodu.
Vai gaidi, lai citu ceļu es eju?
Varbūt velti es šajās durvīs laužos?
Varbūt Tavs plāns ir pretējs manai gribai?
Velti ar spēku ceļā es laužos?
Dari man zināmu. Neklusē, lūdzu!
Neļauj man veltīgi iztērēt spēkus!
Ņem mani rokās, mani vadi, lūdzu!
Dzīves gadi nav ciešanām lemti.
Radīti mīlai, ne sāpēm mēs esam.
Mums jau piedzimstot likteņi lemti.
Radot mani Viņš radīja otru,
Lai mums abiem vienu dzīvi dotu,
lai dzīves ceļā mēs atrastu otru.
13.11.2004 22.02
(14.04.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (23.07.2020, 09:42)lasi tik ilgi, kamēr tev pielēks! :)))Ješka (viesis) (21.07.2020, 18:04)Vasara, 2020. Mākoņi zeltītām galotnēm.... (arpa)
----------------------------------------------------------------------
------------------------------------
Ko tad īsti gribēji paust tautai...Ljurbenjaaks (viesis) (22.06.2020, 14:27)arpa kārtējo gaudu dzejoli "putni...putni" uzskrāpējusi. :D
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
