|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ar mani jau nē | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viens mirklis un atkal ir šausmas,
Kur šitādas stulbības rautas;
Tai bija tik divpadsmit gadu -
Vairs nav tai ne saules ne radu.
Tik avīžu slejās tas lasāms
Un visiem tas liekas tik svešāds,
Neviens jau to stādīties nespēj,
Ka katrs var nokļūt šai presē.
Lai saka, ka vainīga viņa,
Lai šāda vai tāda tā bija,
Bet it kā tas attaisnot spētu
Šo truluma deldēto sēklu.
Šī mocīta, ņirgāta tika,
Kur kādā var būt tik daudz slikta -
Ar ļaunuma, vardarba pēdām
Tik baudkāri galēta, rētām.
Tās asaras nepēja līdzēt
Un nodomus drūmākos kliedēt.
Vai tiešām tiem nenāca prātā,
Ka kāds būs bez bērna, bez dārgā.
Mēs domīgi nogrozam galvas
Un steidzam pie humora slejas,
Bet tikmēr raud vecāki skumji
Pie gultas, kur kādreiz bij silti...
Nu nejau ar mani, mēs sakām,
Bet tomēr, ko zināt, kā sanāk.
09.05.2002
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2367
Kopā:7263198
|
| |
| |
|
Autori
