|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ar mani jau nē | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viens mirklis un atkal ir šausmas,
Kur šitādas stulbības rautas;
Tai bija tik divpadsmit gadu -
Vairs nav tai ne saules ne radu.
Tik avīžu slejās tas lasāms
Un visiem tas liekas tik svešāds,
Neviens jau to stādīties nespēj,
Ka katrs var nokļūt šai presē.
Lai saka, ka vainīga viņa,
Lai šāda vai tāda tā bija,
Bet it kā tas attaisnot spētu
Šo truluma deldēto sēklu.
Šī mocīta, ņirgāta tika,
Kur kādā var būt tik daudz slikta -
Ar ļaunuma, vardarba pēdām
Tik baudkāri galēta, rētām.
Tās asaras nepēja līdzēt
Un nodomus drūmākos kliedēt.
Vai tiešām tiem nenāca prātā,
Ka kāds būs bez bērna, bez dārgā.
Mēs domīgi nogrozam galvas
Un steidzam pie humora slejas,
Bet tikmēr raud vecāki skumji
Pie gultas, kur kādreiz bij silti...
Nu nejau ar mani, mēs sakām,
Bet tomēr, ko zināt, kā sanāk.
09.05.2002
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1604
Kopā:7149542
|
| |
| |
|
Autori
