|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ar mani jau nē | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viens mirklis un atkal ir šausmas,
Kur šitādas stulbības rautas;
Tai bija tik divpadsmit gadu -
Vairs nav tai ne saules ne radu.
Tik avīžu slejās tas lasāms
Un visiem tas liekas tik svešāds,
Neviens jau to stādīties nespēj,
Ka katrs var nokļūt šai presē.
Lai saka, ka vainīga viņa,
Lai šāda vai tāda tā bija,
Bet it kā tas attaisnot spētu
Šo truluma deldēto sēklu.
Šī mocīta, ņirgāta tika,
Kur kādā var būt tik daudz slikta -
Ar ļaunuma, vardarba pēdām
Tik baudkāri galēta, rētām.
Tās asaras nepēja līdzēt
Un nodomus drūmākos kliedēt.
Vai tiešām tiem nenāca prātā,
Ka kāds būs bez bērna, bez dārgā.
Mēs domīgi nogrozam galvas
Un steidzam pie humora slejas,
Bet tikmēr raud vecāki skumji
Pie gultas, kur kādreiz bij silti...
Nu nejau ar mani, mēs sakām,
Bet tomēr, ko zināt, kā sanāk.
09.05.2002
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
