|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nenovīdība | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ieskatos tev acīs, smagi,
Esi tāds kā visi citi;
Tu no rītiem mosties tukši,
Ņem uz ielas kaujas cirvi.
Tu no rītiem zobus tīri
Pucē tā kā bietes rīvē
Domā, dvēseli tā tīri?
Tā tev vieglāk, tā tu dzīvei.
Izejot no mājas ārdies,
Neciet tantuku, kas sēdies
Trolejbusā piebāztajā,
Kurš ar ved nu ne jau mājā.
Redzi divi malā skūpstās
Tevi nervē, ko vēl grūstās,
Tev ir neprotamas jūtas,
Pats jau gribi, neatzītas.
Ienākot pa durvīm darbā,
Gribas vemt tev ne pa jokam,
Apkārt tevi visi traumē,
Neieredzi, nav tev gaumē.
Vakarā, kad atnāc mājās
No tā darba, kurš tev krājās,
Sakasies ar savu sievu,
Tukši tukši saņem miegu,
Ja par miegu to var saukt.
Acīs, labi tev, ja tukšums,
Eju prom, jo tas var skārt;
Parasti tev acīs aukstums
Saldē mani, ai kā sāp.
Sirdī neļauj dabai notikt,
Nemācies tu citus celt,
Tālāk skaudība var pārņemt
Lūk uz tiem, kas tevi ceļ.
10.06.2002
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
