|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nianse | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ko vēlies, man jautāja mēness,
Kad sēdēju naktī bez drēbes
Un skaitīju svešādās zvaigznes,
Tur meklēju atbildes naivas.
Vai īstas?
Man atbilde mēnesim spruka
Kā mīkla, kas ilgi ir rūgta,
Ka negribu atkal ko tādu,
Kas sāpināt spētu vēl kādu.
Un mani.
Man negribas uzsākt šo laimes
Un divības saulaino ceļu,
Kam vienmēr būs galā kāds spainis,
Kur griezīsim ciešanu deju.
Vai bēgsim?
Man gribas tev uzsaukt, tu turies!
Vai spēj tu man neatklāties?
Es nevēlos atkal ko manīt,
Kas liktu man sevi prom padzīt.
Vairs nē?
Nu negribu atkal strebt rūgtu
Un nezin kā vārstītu putru,
Kur sākumā tu esi salda,
Tur vēlāk tiek atrasta kļūda.
Bet kurā?
Vai šoreiz arī? Kā nebūt?
29.06.2002
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2237
Kopā:7263068
|
| |
| |
|
Autori
