|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nianse | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ko vēlies, man jautāja mēness,
Kad sēdēju naktī bez drēbes
Un skaitīju svešādās zvaigznes,
Tur meklēju atbildes naivas.
Vai īstas?
Man atbilde mēnesim spruka
Kā mīkla, kas ilgi ir rūgta,
Ka negribu atkal ko tādu,
Kas sāpināt spētu vēl kādu.
Un mani.
Man negribas uzsākt šo laimes
Un divības saulaino ceļu,
Kam vienmēr būs galā kāds spainis,
Kur griezīsim ciešanu deju.
Vai bēgsim?
Man gribas tev uzsaukt, tu turies!
Vai spēj tu man neatklāties?
Es nevēlos atkal ko manīt,
Kas liktu man sevi prom padzīt.
Vairs nē?
Nu negribu atkal strebt rūgtu
Un nezin kā vārstītu putru,
Kur sākumā tu esi salda,
Tur vēlāk tiek atrasta kļūda.
Bet kurā?
Vai šoreiz arī? Kā nebūt?
29.06.2002
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
